Starptautiskā izstāde: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)

Šauļu vēstures muzejs „Aušra” kopā ar 28 partneriem Lietuvā, Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā un Ukrainā (muzeji, arhīvi, bibliotēkas, Klaipēdas Universitātes Baltijas jūras reģiona vēstures un arheoloģijas institūts, Žeimeles evaņģēliski luteriskā baznīca un citas budžeta iestādes, privātpersonas) organizē pirmo starptautisko izstādi Lietuvā un Latvijā – „Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)”. Šis ir Klaipēdas universitātes vecākā zinātniskā līdzstrādnieka dr. Ernesta Vasiļauska ilgākā laika posmā (kopš 2016. g.) veiktā pētījuma un muzeja 2021.–2023. g. izstrādātā projekta (ar tādu pašu nosaukumu) rezultāts. Izstāde ir bilingvāla, tiekot sagatavota lietuviešu un latviešu valodā.

Šī projekta mērķis ir iepazīstināt Lietuvas muzeju apmeklētājus ar vēl diezgan maz zināmu kaimiņu – Latvijas vēstures posmu no 16. līdz 18. gs. un – tāpat arī Latvijas muzeju apmeklētājus – ar Lietuvas vēsturi. Izstāde palīdz saprast, kādas pēdas mūsu valstu vēsturē un kultūrā atstājušas kaimiņvalstis. Projekta galvenā ideja ir – ar eksponātu un arhīvu materiālu palīdzību parādīt to, kas vieno Lietuvu un Latviju. Izstāde atklāj to ar dažādu tēmu palīdzību: politika un hercogi/kunigaiši, ekonomika, tirdzniecība, robežas, ūdens un sauszemes ceļi, Kurzemes muižnieku dzimtas (baroni Grothusi, Landsbergi, Tīzenhauzeni, Plāteri u. c.), kas 17.–18. gs. apmetās Lietuvā, un viņu pārvaldītajās muižās (Dundurmuižā, Vismantos, Žeimelē) sākusi veidoties latviešu diaspora, baznīcas Lietuvā, kas atradās muižnieku aizbildniecībā un bija pakļautas Kurzemes evaņģēliski luteriskajai konsistorijai, un Kurzemes katoļu baznīcas, kas bija pakļautas Žemaitijas bīskapijas bīskapam. Tiek eksponētas 16.–18. gs. Lietuvas dižkunigaitijas kunigaišu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu, muižnieku ģīmetnes, zīmogi, medaļas, monētas, kartes, grāmatas, mēbeles, zīmējumu, ģerboņu un dokumentu kopijas. Apmeklētāji var iepazīties arī ar fajansa kolekciju, kas atradusies Kurzemes baltvācu izcelsmes Keizerlingu muižā Malgūžē un ar daļu no 17.–18. gs. bibliotēkas (kas veidota no Kurzemes kanclera Dītriha Keizerlinga (1713–1793)), Žeimeles luterāņu mācītāju Gotharda Stendera un Konrāda Šulca sagatavotajām grāmatām. Tiek piedāvāti informatīvi teksti par konkrētu tēmu, objektu, personu vai ģimeni, ko sagatavojuši vēsturnieki dr. Mārīte Jakovļeva, mg. Agris Dzenis, dr. E. Vasiļausks, dr. Gabriele Jasūniene un dr. Rita Regīna Trimoniene, mg. Vilma Kranauskiene.

Maskavijas cara Ivana IV Bargā sāktā Livonijas kara (1558.–1583. g.) rezultātā beidza pastāvēt viduslaiku Livonija. 1561.–1562. g. Livonijas ordeņa bijušajos īpašumos, uz dienvidiem no Daugavas, tika izveidota jauna valsts – Kurzemes un Zemgales hercogiste jeb, vienkārši, –  Kurzemes hercogiste. Sākumā tā bija veidota kā Lietuvas dižkunigaitijas vasaļvalsts, bet pēc Ļubļinas ūnijas – kā Abu Tautu Republikas vasaļvalsts, līdz ar to hercogistes politiskajā dzīvē atspoguļojās tie paši procesi, kuri norisinājās Lietuvā un Polijā. 

Pirmo reizi Lietuvā, Šauļos muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar oriģinālo, 1569. g. 3. augustā Ļubļinā rakstīto pergamentu – aktu par Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanu Abu Tautu Republikas ūnijā, ar karaļa Sigismunda II Augusta parakstu. Oriģināls glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā (Rīgā).

Izstāde ir apskatāma no 2022. g. 9. septembra līdz 2023. g. 6. janvārim, atklāšana: 2022. g. 21. septembrī, plkst. 16.00, Šauļu vēstures muzejā (Aušros al. 47, Šiauliai).

Projekta vadītājs un izstādes kurators: dr. Ernests Vasiļausks (+370-41-524386).

Izstādi sagatavoja: dr. E. Vasiļausks, dr. Gabriele Jasūniene, Antans Jankūns, dr. Mārīte Jakovļeva (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), Aldis Baševskis (Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs), Kristīne Budže (Rundāles pils muzejs).

Māksliniece: Zita Šulciene.

Tekstu autori: dr. M. Jakovļeva, mg. Agris Dzenis, dr. E. Vasiļausks, dr. G. Jasūniene, dr. Rita Regīna Trimoniene (Viļņas Universitāte), mg. Vilma Karanauskiene.

Tulkotāja no/uz LV/LT: dr. Aukse Noreikaite (Vītauta Dižā universitāte).
Redaktore (lietuviešu valoda): Lina Kazlauskaite.
Redaktors (latviešu valoda): Sergejs Žukovs.
Izstādes patrons: Latvijas Republikas vēstnieks Lietuvas Republikā Indulis Bērziņš
Izstādes sagatavošanu daļēji finansēja: Lietuvas kultūras padome un Šauļu pilsētas pašvaldība

Partneri:

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Rundāles pils muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Lietuvas Nacionālais muzejs, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs, Žemaišu muzejs „Alka” (Telši), Vītauta Dižā Kara muzejs, Nacionālais muzejs „Lietuvas Dižkunigaitijas valdnieku pils”, Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Pakrojas novada muzejs „Žiemgala”, Biržu novada muzejs „Sėla”.

Latvijas Nacionālā bibliotēka, Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka, Viļņas Universitātes bibliotēka, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Vrubļevsku Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēka.

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Lietuvas Valsts vēstures arhīvs, Zviedrijas Nacionālais arhīvs un Zviedrijas kara arhīvs, Centrālais Ukrainas Valsts vēstures arhīvs Ļvovā.

Klaipēdas Universitātes Baltijas jūras reģiona vēstures un arheoloģijas institūts, Žeimeles evaņģēliski luteriskā baznīca, Skodas tūrisma informācijas centrs, barons Mihaels fon Grothuss (Michael von Grotthuss, Vācija), Teodora fon Medem (Théodore von Medem, (Francija), Daļa Grimalauskaite.